Mīti par kaķiem

CAT CARE COMMUNITY

Mēs, izvērtējot zvanu statistiku un patversmes datus, konstatējām, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku izvēlas adoptēt pieaugušas kaķenes vai runčus. Stereotips, ka tikai mazu kaķēnu ir labi paņemt mājās, lēnām kļūst par pagātni, un cilvēki sāk saprast, ka dāvāt mājas pieaugušam kaķim nemaz nav sliktāk. Un, ja atmet visas klišejas, tad var viegli saprast, ka šādam lēmumam nav mīnusu: tas ir apmēram tāpat kā negaidīti iegūt pieaugušu, gudru draugu – kompanjonu, nevis apņēmīgi audzināt nemierīgu un nesaprātīgu (pagaidām vēl) mazuli, kas piekritīsiet nemaz nav viegli.

Visiem tiem, kuri nevar izlemt vai ņemt mazu kaķēnu vai jau pieaugušu kaķi, palīdzēsim rast atbildes, izskaidrojot vairākus mītus un norādot kāda ir realitāte.

 

Mīts Nr.1 “Mazu kaķēnu ir vieglāk pieradināt pie tualetes lietošanas”;

Realitāte. Patiesībā viss ir otrādi: mazuļi reti, kad saprot, ko no viņiem grib un pietiekami ilgu laiku var neievērot „kārtību” vai parādīt raksturu (īpaši raksturīgi tas ir sugas kaķiem), tajā pašā laikā, pieaudzis kaķis, kurš ir iemācīts apmeklēt kastīti,  praktiski nekad nemainīs savus ieradumus, lai bez iemesla neievērotu kārtību.
Protams, visādi gadās gan kaķu, gan mūsu dzīvē – jebkurš dzīvnieks nonākot jaunos apstākļos, var uzvesties neparedzami, taču statistika parāda, ka ar laiku viss nokārtojās.

 

Mīts Nr.2 “Pieauguši dzīvnieki uz ielas ir izmesti, jo nebija piemēroti dzīvei mājās”;

Citiem vārdiem sakot, nokārtojās, kur nedrīkst un tāpēc tika izdzīti. Paņemsim tādu un mums būs tā pat, pieaugušu kaķi nepārmācīt.

Realitāte. Patiesībā, dzīvnieku dzīve tāpat ir atkarīga no banālā „paveiksies – nepaveiksies” un „nepiedzimsti skaists, piedzimsti laimīgs”. Nav vērts, noklusēt jaunajiem saimniekiem vai no tiem slēpt dzīvnieka nepilnības, noslēpums tāpat tiks atklāts, bet mēs negribam, lai kaķis otru reizi kļūtu par ielas kaķi. Tāpēc, ja mēs rakstām, ka kaķis ir kārtīgs un apmeklē kastīti, tad tā arī ir patiesība.

 

Mīts Nr.3 “Kaķēns pie manis izaugs un mani mīlēs, bet pieaudzis kaķis mani nepieņems”;

Realitāte. Ir otrādi, pieauguši kaķi, kas savā dzīvē ir piedzīvojuši nodevību, sāpes, badu, ļoti novērtē labu attieksmi un rūpes. Viņiem diemžēl ir ar ko salīdzināt un būs neizmērojami pateicīgi savam adoptētājam. Kaķēni, kuri pavisam maziņi ir paņemti prom no mātes, visu pieņem, ka tā tam ir jābūt, atgādinot mazus izlutinātus „memmes
dēliņus”. Kaķēni aug un izaug ar pārliecību, ka viņiem vienmēr viss ir atļauts un ne vienmēr izrāda cieņu un uzmanību saviem saimniekiem.

 

Mīts Nr.4 “Kaķēni vienmēr ir ļoti mīlīgi”;

Realitāte. Pirmajā brīdī, tā ir, bet pieaugot dzīvnieks sāks parādīt savu raksturu un kāds tas būs nav iespējams uzminēt. Tieši tāpat kā ar mazu bērnu nevar zināt par kādu pieaugušo viņš izaugs. Kā pazīstamā multfilmā: „Nu, kas izauga, tas izauga”.

Ar pieaugušu kaķi ir tieši pretēji, raksturs jau ir pilnībā izveidojies, un, labi pret viņu izturoties, nekādu pārsteigumu nebūs. Ja jūs skaidri zināt, ar kādu raksturu vēlaties kaķi, tad var izvēlēties pieaugušu kaķi, ņemot vērā jūsu vēlmes.

 

Mīts Nr.5 “Kaķēna izvēle vērtējot tikai viņa ārieni/izskatu”;

Realitāte. Šis mīts ir līderis. Reti, kurš zina, ka pieaugot kaķim var mainīties ne tikai acu krāsa, apmatojuma nokrāsa, bet arī apmatojuma veids. Gadās, ka no ļoti pūkainiem kaķēniem izaug gludspalvaini un otrādi, tāpat nevar noteikt arī kaķa iespējamo izmēru. Pieaugušam kaķim, viņa ārieni var labi redzēt, novērtēt un kā teikts slavenā parunā – nevajadzēs pirkt kaķi maisā.

 

Mīts Nr.6 “Aprūpe un barība. Kāda starpība? Kaķis paliek kaķis.”;

Realitāte. Kaķēniem nepieciešama īpaša aprūpe, pieskatīšana un barība. Viss ir tieši tāpat kā ar maziem bērniem: vajag barot 6-7 reizes dienā, pie mazākās kaites, vest pie vetārsta, sekot līdzi, lai kaķēns nenokļūst vietā, kas viņam bīstama. Vai daudz cilvēku, mūsdienu ļoti steidzīgajā dienas ritmā, var veltīt visu savu laiku mājdzīvniekam?
Retorisks jautājums, bet ne visi ir gatavi padomāt un aprēķināt savas iespējas un spēkus. Ar pieaugušu kaķi tādu problēmu nav: pats zina, kad viņam vajag ēst, pats zina, kur nevajag iet, lai nenokļūtu briesmās. Pieauguši kaķi ir mazāk ziņkārīgi, kas arī atvieglo saimniekiem dzīvi, piemēram, Ziemassvētkos, kad mājās ir izpušķota eglīte.

 

Mīts Nr.7 “Spēlēties ar kaķēnu vienmēr ir jautri.”;

Realitāte. Jā, protams, tā ir, bet vajag atcerēties, ka kaķu un cilvēku dienas ritmi reti kad sakrīt, un spēlēties (iepazīt pasauli, lēkt un dauzīties) kaķēns gribēs tieši tad, kad jūs vēlēsieties gulēt vai atpūsties pēc garas darba dienas. Bet spēlēties kaķēns gribēs jebkurā gadījumā – neatkarīgi no jūsu vēlmēm – bet par viņa rotaļu objektiem var kļūt gan puķu podi, gan aizkari, gan daudzi citi priekšmeti jūsu mājās. Ar pieaugušiem kaķiem, it īpaši ar tiem, kuriem ir 3 un vairāk gadu, tādas problēmas nav: viņi ir mierīgi vai arī, ja vēlas spēlēties, zina mājas uzvedības noteikumus.

 

Mīts Nr.8 “Ja mājās ir bērns, viņam vajag kaķēnu.”

Realitāte. Diemžēl, nē. Ja mājās ir bērns, viņam ir nepieciešama visa uzmanība, rūpes, rotaļlietas un bezrūpīgs kaķēns noteikti nedrīkst to aizstāt. Ja mājās ir kaķēns, viņam vajag iespēju mierīgi un bez stresa iepazīt pasauli. Savukārt, ja mājās ir cilvēkbērns, viņa nemiers un nemitīgā uzmanība, atstās uz kaķēnu iespaidu, kas var pārvērsties sliktos ieradumos un rakstura īpašībās, piem., agresija. Vai jūs esat gatavi uzreiz audzināt divus bērnus, turklāt dažādu bioloģisko sugu? Vai viņi negribot nekļūs par konkurentiem viens otram un par galvas sāpēm jums?

 

No otras puses, pieaudzis, mierīgs kaķis vai kaķene šādā situācijā var kļūt par mazuļa draugu vai aukli. Jums palīdzēs murrājoša, gudra, ar pieredzi “ūsaina aukle”. Ir zināmi gadījumi, ka kaķi kļūst par ģimenes sargātajiem, paužot nostāju “mieru, tikai mieru”.

 

 

Mīts Nr.9 “Kaķēns glābs no vientulības.”

Realitāte. Šis apgalvojums ir patiess tikai daļēji, kaķēns tomēr būs vientuļš, kamēr jūsu nebūsiet mājās. Bet kaķēnam tas būs ne tikai bīstami, bet būs arī psiholoģiski bail: viņš atradīsies neziņā un vientulībā. Pieauguši kaķi vientulību pacieš mierīgi un viņus var atstāt vienus pat tad, kad ir ļoti, ļoti daudz darba.

 

Mīts Nr.10 un laikam pats apspriestākais “Par sterilizāciju.”

Realitāte. Lielāka daļa veselīgi domājošu cilvēku apzinās bezsaimnieka/ielas kaķu problēmu un negrib sarežģīt situāciju ar jauniem, ne vienam nevajadzīgiem dzīvnieku metieniem, saprotot visus neapstrīdamos plusus sterilizācijai. Taču daudziem ir grūti spert soli un aizvest dzīvnieku uz vetklīniku, lai veiktu operāciju. Šādiem cilvēkiem risinājums ir paņemt dzīvnieku no patversmes, kur tas jau būs sterilizēts.

 

Mīts Nr.11 “Mazulis izaugs man tāds veselīgs.”

Realitāte. Īstenībā ne gluži. Kaķēna imunitāte ir daudz vājāka kā pieaugušiem kaķiem, tāpēc arī ir iespējams saslimt, arī smagi saslimt. Pieaudzis kaķis arī, protams, kā jebkura dzīva radība, var saslimt, taču iespējas uz izārstēšanos viņam ir daudz lielākas, kā arī pati slimība nav tik akūta kā kaķēniem. Pieaugušam, vakcinētam kaķim, kurš dzīvo mājās, samērā maza iespēja noķer kādu infekciju.

 

Mīts Nr.12 “Pieaudzis kaķis ātrāk nomirs no vecuma.”

Šim, protams, grūti nepiekrist, jo agri vai vēlu, bet visi nomirst, taču rūpējoties un pareizi barojot, kaķis var nodzīvot 15-20 un pat vairāk gadus, tāpēc rēķinot pēc kaķu dzīves ilguma, piemēram, 3 vai 5 gadus vecs kaķis ir vēl pavisam jauns un vēl visa dzīve priekšā par prieku sev un mīlošajiem saimniekiem.

Tagad pats galvenais, kāpēc vajag ņemt pieaugušus dzīvniekus no patversmes: viņiem to vajag, tāpēc, ka jau ir pietiekami cietuši savā dzīvē un ir pelnījuši, ko labāku – mīlestību, kuru ir gatavi arī dāvāt paši.

 

Cilvēku, kuri tic līdzīgiem mītiem joprojām ir diezgan daudz, un tāpēc, ja vēlaties izdarīt labu darbu un paņemt mīluli no patversmes, der atcerēties, ka visi kaķēni gana ātri atradīs mājas, pēc dažiem stāv pat rindā. Savukārt pieaugušam kaķim mājas ir grūtāk atrast un var nākties gaidīt ilgi, taču tajā laikā, viņš jau varētu gulēt ar jums uz dīvāna, ieritināties klēpī vai iekārtoties uz jūsu loga palodzes, kopā ar jums skatīties televizoru vai vienkārši izstiepties rokās, murrājot serenādes.

 

Tādu kaķu mums ir daudz, un viņi visi gaida. Katrs no viņiem gaida, kad atvērsiet savu sirdi un paņemsiet viņu mājās. Kad beidzot pagātnē paliks visi uztraukumi un dzīve kļūs pavisam citāda – priecīga, jēgpilna un mīlestības piepildīta. Bet kas gan var būt labāks nekā atrast mājas, aizsardzību un rūpes? Domājams, tikai dievišķīga iespēja atlīdzināt par to. Kaķiem cilvēki ir visvarenie dievi. Tāpēc, ka “mācēt mīlēt – nozīmē mācēt visu”.