Kaķu uzvedība

Kaķu uzvedība

CAT CARE COMMUNITY

Gandrīz katram kaķu saimniekam ir bijuši gadījumi, kad gribētos prast runāt kaķu valodā, lai saprastu, ko mīlulis ar savu uzvedību cenšas pateikt.

“Šajā rakstā tu varēsi uzzināt, kādi ir cilvēku valodas tulkojumi populārākajiem kaķu žestiem un iemācies izprast savu pūkaino draugu!”

  • Kaķis mīcās, izlaiž un ievelk nagus. (Es iekārtojos ērti un, ja daru to tavā klēpī, tas nozīmē, ka jūtos labi tavā klātbūtnē.)
  • Kaķis apguļas, paslēpjot ekstremitātes zem sevis. (Es esmu laimīgs un atslābinājies.)
  • Kaķis veido ar acu kontaktu ar cilvēku, lēnām verot ciet savas acis. (Tu esi pelnījis buču. Ja tu izdarīsi tāpat, kā es, varbūt dabūsi vēl vienu.)
  • Trokšņošana vai ņaudēšana pie loga. (Esmu ārpusē pamanījis medījumu, bet netieku tam klāt.)
  • Kaķis ar uz priekšu izvirzītām ausīm. (Man prieks tevi redzēt. Ja tu izstiepsi roku, es varētu gar to noglausties, lai sasveicinātos (vai arī to paostīt, gadījumā, ja esmu kautrīgs).)
  • Kaķis ar uz augšu izslietām ausīm, taisni, stalti sēdošs un modrs. (Es uzmanīgi klausos. Vai tas bija putns vai pele? Neesmu drošs, bet dodos noskaidrot!)
  • Kaķis ar atpakaļ pieglaustām ausīm un ieplestām acīm. (Esmu nobijies un nemierīgs.)
  • Šņācošs vai ņurdošs kaķis ar apgriezta U burta formā izliektu muguru, izslietu spalvu. (Es aizsargāju sevi. Izsleju spalvu un izliecu muguru, lai izskatītos lielāks un lai tas, no kā baidos, liktu mani mierā.)
  • Kaķis, kurš rāda tev savu pēcpusi. (Neapvainojies, es tikai mēģinu draudzēties. Mēs, kaķi, sasveicināmies cits ar citu, paostot astes, līdzīgi, kā suņi.)
  • Uz muguras apvēlies kaķis demonstrē savu vēderu. (Es tev uzticos. Tomēr uzmani pirkstus, ja gribi mani pakutināt, es varētu būt noskaņots uz rotaļām!)
  • Nomedīts dzīvnieks var būt brīdinājums tam, ka kaķis grib būt pārāks par savu saimnieku. Kaķi mēdz izdarīt slepkavības. Peles, putni bieži kļūst par upuriem šiem slepkavām, kas citreiz izskatās to dara tikai sava prieka pēc. Tādējādi daudzi kaķu īpašnieki izjūt lepnumu par savu minku. Otrs variants izskaidrojumam ir tāds, ka kaķis cenšas jums iemācīt medīt un tādējādi sevi uzskata par pārāku. 
  • Sēdēšana uz kastēm vai kastēs – Šķiet, ka kaķiem patīk sēdēt kastēs vai uz tām, neatkarīgi no tā, kur tās atrodas. Kad kaķis izpēta savu apkārtni, viena lieta, ko viņš meklē vispirms, ir iespējamā slēptuve. Ielēkt vai ieslīdēt kastē nozīmē atsaukties dabas balsij un atrast pasargātu vietu, no kuras var novērot apkārtni, pašam paliekot neredzamam. Nodrošināt kaķi ar kastēm vai līdzīgām slēptuvēm, kur viņam iespējams uzrāpties, nozīmē lētu un pieejamu veidu, kā uzlabot mājas vidi, padarot to pievilcīgāku kaķim. Izmēģini paslēpt šajās vietās kādu rotaļlietu un vienmēr pārliecinies, ka vide kaķim ir droša un kaķis var viegli izdabūt rotaļlietas no kastes ārā.
  • Sēdēšana uz elektroniskā aprīkojuma -Kaķis var sēdēt uz vai līdzās mājas elektronikai, piemēram, datoriem vai TV, jo tie ir silti un rāda stimulējošus attēlus uz saviem ekrāniem. Kaķis gan neredz tieši to, ko ekrānos redzam mēs, taču kustība ekrānā var izraisīt kaķa dabisko ziņkāri. Cits iemesls tam, ka kaķis sēž uz TV, ir vēlme pēc mijiedarbības un uzmanības un mēģinājums piesaistīt tavu uzmanību, kas veltīta ierīcei. Labs veids, kā par to pārliecināties, ir pārbaudīt, vai kaķis pavada tikpat daudz laika ar ierīci arī tad, kad tu to nelieto.
  • Skraidīšana apkārt nakts stundās – Tā kā kaķis ir nakts dzīvnieks, ir tikai dabiski, ka kaķa lielākās aktivitātes periods ir tieši nakts stundas. Bez tam arī mēs, saimnieki, dienas laikā visbiežāk esam ārpus mājām un kaķis tad lielāko daļu laika guļ. Tu vari paaugstināt kaķa aktivitātes līmeni dienā, nodrošinot viņu ar interesantām ēdamajām rotaļlietām vai parotaļājoties, pirms doties savās gaitās un pēc atgriešanās mājās. Pirms gulētiešanas paspēlējies ar kaķi, ļaujot viņam patērēt uzkrāto enerģiju, tad viņš naktī varēs vairāk atpūsties. Barošanas režīms, kas kaķim piegādā vairāk enerģijas tieši dienā, nevis naktī, arī var izrādīties visnotaļ lietderīgs.
  • Murrāšana –  Dzirdot kaķi murrājam, līdz šim esam uzskatījuši, ka šādi mūsu mīlulis pauž prieku un labsajūtu. Tā ir taisnība tikai daļēji. Izrādās, kaķis mēdz murrāt arī tad, ja ir ievainots vai slims, kas nozīmē, ka šādi kaķis cenšas saimniekam pateikt, ka nevēlas palikt viens un viņam nepieciešamas mūsu rūpes – vai nu samīļošana vai palīdzības sniegšana.
  • Kaķa glaušanās pie kājām – Un kā ar kaķu paradumu glausties gar kājām? Mums šķiet, ka šādi kaķis rīkojas, ja ir izsalcis vai ja vēlas pievērst sev uzmanību. Ne gluži! Tīģeru un lauvu novērojumi brīvajā dabā liecina, ka, atgriežoties no medībām, šie lielie kaķi glaužas viens gar otru, tādā veidā paužot prieku par atkalredzēšanās.
  • Kaķa ņaudēšana – Ņaudēšana ir vēl viens kaķu komunikācijas veids, kuru līdz šim neesam īsti izpratuši. Izrādās, ka savstarpējā komunikācijā kaķi gandrīz nekad neņaud, tāpēc šķiet, ka šo komunikācijas veidu kaķi ir attīstījuši īpaši saziņai ar cilvēkiem. Atklājies, ka nav tādas ”universālas” ņaudēšanas – katrs kaķis to pielāgo savam saimniekam, kas padara ņaudēšanu par unikālu ”starpsugu” valodu. Līdz ar to tikai katra konkrētā kaķa saimnieks var zināt un saprast, kāpēc viņa kaķis ņaud – vai tas ir izsalcis, lūdz palīdzību, vai vienkārši garlaikojas. 

“Kaut arī kaķi ir lieli vienpatņi un individuālisti, tomēr alkst cilvēka mīlestības un uzmanības. Šī vēlme izraisa visai neparastas uzvedības izpausmes.”

Ir apzināti vairāki atšķirīgi kaķu tipi:

  • Kaprīzais mincis – kurš saimnieka teikto neņem par pilnu. Uz viņu vistiešāk attiecināms teiciens, ka tāds staigā, kur grib. Šādā situācijā savvaļnieku iesaka biežāk ņemt rokās un radināt pie sevis. Ja dusmojas un izlaiž nadziņus, nedrīkst apskaisties vai, vēl sliktāk – iepļaukāt. Ieteicams tikai stingrā balsī noteikt, ka tā nevar uzvesties! Vēlams atcerēties, ka dzīvnieciņa kareivīgums reizēm balstās nevis uz naidu un dusmām, bet gan bailēm. Lai cik tas būtu amizanti, kaķi mēdz pat spļaudīties! Vai šņāc uz cilvēku, skrāpē mēbeļu virsmas utt. Šīs izpausmes liecina, ka kaķis aiz bailēm vairs nekontrolē situāciju. Nemiera cēlājam skrāpēšanai var piedāvāt kādu vecu, lietotu paklāju. Var mēģināt nomierināt, ietinot sasildītā dvielī. Vēl viens iemesls šādai uzvedībai ir savas teritorijas aizsargāšana. Jo īpaši gadījumos, kad dzīves telpu nevar sadalīt divi vai pat vairāki pieauguši dzīvnieki, jo mazuļi parasti ir saticīgi.
  • Nekārtīgais minka. Tas nevēlas nokārtoties kastītē, bet gan slapina pa stūriem, mēdz čiept no galda un citām sev pieejamām vietām dažādas lietas. Vispirms tad jāpārliecinās, vai viņš nav saslimis. Ja kaķis ir vesels, padomājiet – vai dzīvnieks mājās labi jūtas? Varbūt viņš alkst pēc lielākas uzmanības, jo jūtas vientuļš un nelaimīgs? Tad ieteicams, kaut vai atgriežoties no darba, cietēju paglaudīt vispirms un tikai pēc tam pievērsties pārējiem. Otrs iespējamais iemesls šādai uzvedībai – kaķis uz kādu dusmojas! Minkām nepatīk cilvēki, no kuriem paši baidās. Tiem viņi vēlas atriebties, piemēram, pačurājot naidnieka tuvumā uz grīdas un tā iezīmējot šo vietu. No šī ieraduma mēģina atradināt ar dažādiem paņēmieniem, kaut vai tur noliekot kaķim bļodiņu ar ēdienu. Ja rezultātu nav, šo vietu nomazgājiet ar lielās devās atšķaidītu etiķa ūdeni un tuvumā nolieciet kastīti ar tīrām, tikko apmainītām smiltiņām.
  • Kaķis – raudātājs. Pirmais, ko tad gribas izdarīt, ir paņemt klēpī un samīļot. Ja žēlā kliegšana turpinās, jāsāk domāt, vai draudziņam tiešām kaut kas nesāp. Pretējā gadījumā viņš klaigā tikai tāpēc, ka jūtas pamests. Var ieteikt sagatavot nelaimīgajam guļasvietu kādā acīm noslēptā stūrītī.
  • Īpašas galvassāpes vienmēr sagādā kaķis demolētājs. Viņš gāž visu, ko iespējams apgāzt, un posta to, kas gadās pa ceļam. Jāņem vērā – viņš uzreiz nesaprot, kāpēc tā nevar darīt. Mājās jābūt pieejamam priekšmetam, kur kaķis var izlikt visu savu enerģiju un skrāpēt, cik jaudas. Šai lomai lieliski atbilst lielāks koka gabals. No kaķa redzesloka vēlams aizvākt visus mīluli interesējošos augus. Vietā var audzēt kaķu zāli vai diedzēt graudus.
  • Mazākas galvassāpes sagādā tie minči, kam patīk tikai lēkt uz visām pieejamām mēbelēm. Atradināt no tā var divējādi. Tur, kur kaķim nebūtu jālec kaut vai paša drošības labad, uzliek spilvenus. Vai arī – sakrauj kaudzīti ar kartona loksnēm, kas pēc mazākā pieskāriena… sagāžas!
  • Karaliski izvēlīgais kaķis, kurš uzskata, ka ēdīs tikai to, ko saimnieks sev uzlicis uz šķīvja. Mājas luteklim patīk šāda kārtība, un viņa skatiens ir tik žēli lūdzošs, ja saimnieks pēkšņi grib ievest savu kārtību. Atliek vien nepadoties provokācijām, izturēt stingro nostāju un pakāpeniski šai barībai pievienot kaķiem domāto pārtiku.

 

Varbūt kādam kaķi šķiet atturīgi un vēsi, bet viņi pavisam noteikti cenšas ar mums sarunāties. Mūsu uzdevums ir iemācīties klausīties!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *