Kaķis, kurš mēroja gandrīz 3000 km līdz savām pastāvīgajām mājām.

CAT CARE COMMUNITY

Kaķis, kurš mēroja gandrīz 3000 km līdz savām pastāvīgajām mājām.

Miku atradu 2019.gada pavasarī uz ielas ļoti maziņu un ar slimu actiņu. Pirms Mika nokļuva savās mājās, mazulītim vajadzēja pārciest operāciju, kādu laiku būt klīnikā un 2 mēnešus dzīvot pagaidu mājās.

Mika pārcēlās dzīvot uz Īriju, Dublinu, kur viņu visu šo laiku gaidīja Olga un viņas ģimene. Olga nolēma dalīties ar savu stāstu, kāpēc viņa paņēma tieši Miku, kaut apkārt ir vēl daudz citu kaķu.

Pirms mēs paņēmām Miku, man dzīves laikā jau bija bijuši vairāki kaķi, kā arī tagad mājās ir kaķenīte” – stāsta Olga, atbildot uz vispopulārāko jautāju par pieredzi ar mājdzīvniekiem.

„Pirms vairākiem mēnešiem es ieraudzīju Miku biedrības „Cat Care Cammunity” lapā, kad vēl tik tikko viņš bija izglābts no ielas dzīves. Izvēlēties to vienu, īsto kaķīti ir ļoti grūti, jo gribās paņemt visus. Miku – laikam jau tāpēc, ka ar vienu actiņu un bailīgam vēl piedevām, viņam bija maz izredžu atrast mīlošu ģimeni. Es zināju, ka manai ģimenei tas nebūs svarīgi, tā kā vēlamies sniegt jebkuram kaķim laiku, sapratni un mīlestību, un tad pat visbailīgākais kaķis, varēs kļūt par burvīgu mājas draugu,” stāsta Olga.

Mika veica garu ceļu pirms mēs viņu satikām. Pie mums uz Īriju viņš trīs ar pusi dienas no Latvijas brauca cauri visai Eiropai. Un viņš, protams, ir liels malacis, mierīgs un drosmīgs puika. Mika labi pārcieta ceļojumu. Ilgais ceļš mūsu tikšanos padarīja vēl satraucošāku un ļoti gaidītu. 

Mika ātri adaptējās jaunajās mājas un pieņēma mūs kā ģimeni. Sākumā kaķim bija pašam sava istaba, lai viņš mierīgāk varētu pieņemt šādas lielas izmaiņas savā īsajā dzīvītē. Bet Mika bija liels malacis, jau pēc pāris stundām viņš skraidīja pa māju ar rotaļlietām un visi centās viņu paglaudīt, – smejas Olga.

Olga ir arī dzīvnieku aizsardzības aktīviste un stāsta mums par savu pieredzi un pauž savu viedokli: „Es negribu nosodīt cilvēkus, kuri pērk dzīvniekus un selekcionārus, tā kā tas ir tikai mans personīgais viedoklis, bet es nesaprotu, kāpēc ir jāpērk dzīvnieki, ja patversmes ir pilnas ar nelaimīgiem dzīvniekiem, kuriem ļoti vajadzīga jūsu palīdzība. Tā man ir vienīgā izvēle. Ja sirdī ir vieta vēl vienam pūkainim, tad tikai no patversmes, jo tā ir vienīgā cerība dzīvniekam uz labu un pārtikušu nākotni.

Nevajag baidīties ņemt dzīvniekus no patversmes, ja sirds saka, ka vajag. Un nav svarīgi maziņš kaķītis vai pieaudzis kaķis, mājas vai ne. Galvenais – ir dziļa izpratne, ka kaķis tāpat kā mēs visi ir ar savu raksturu, vajadzībām un vēlmēm. Protams, ar savu temperamentu un, ja to saprot un ciena, tad viss būs brīnišķīgi. Galvenais uzreiz neprasīt no jaunā ģimenes locekļa lielu mīlestību un glāstus, lai arī kaķi mēdz būt dažādi. Daži kaķi jau no pirmās dienas jaunajās mājās jūs dievinās.

Pirms mēs paņēmām Miku, man dzīves laikā jau bija bijuši vairāki kaķi, kā arī tagad mājās ir kaķenīte” – stāsta Olga, atbildot uz vispopulārāko jautāju par pieredzi ar mājdzīvniekiem.